Ko mēs bērni ēdīsim,
Ziemassvētku vakarā:
Pīrāgam, nabagam,
Abi gali apdeguši!
Tā ir viena no lielākām debatēm starp latviešiem: šo lietu mēs nosveram tik nopietni un ar augstu vērtību, ka to nekad nevar uzdot. Tas ir pīrāgs. Un, ja prasa, kam ir visgaršīgākie pīrāgi, taču atbilde bieži vien mēdz būt: „Manas vecmāmiņas pīrāgi ir visgaršīgākie!“ Laimīgs ir tas, kam ir vecmāmiņa, kas cep pīrāgus! Bet kā garšo tie pīrāgi, ko cep latvijas beķeri? Dzīvojot Rīgā jau vairākus mēnešus esmu atjēgusies cik pieejami ir pīrāgi. Tie nav vairs specialitāte, ko vecmāmiņa uzcep īpašiem svētkiem, tā ir uzkoda; kautkas, ko paķert līdzi. Katrā veikaliņā, pat lielākos pārtikas veikalos, vienmēr var svaigus pīrādziņus nopirkt. Tā nolēmu, ka vajadzētu atrast visgaršīgākos pīrāgus
Vecrīgā- salīdzinot garšu, gaļas pildījumu, mīklu, un cenu.
Šī gada ziema Latvijā ir bijusi īpaši silta un bez sniega. Visi vietējie mani jau biedēja par Latvijas bargām ziemām, bet kautkā līdz šim tas nav gadījies. Tomēr janvāra aukstās, tumšās dienās vajag taču turēties silti un kā labāk to izdarīt kā ar pīrāgiem vēderā! Vienā slapjā svētdienas pēcpusdienā es uzņēmos šo uzdevumu… kur mēs atradīsim garšīgākos pīrāgus? Sāku no viena Vecrīgas gala un gāju cauri, piestājos katrā beķerejā, konditorijā, kuru sastapu un uzprasīju divus pīrādziņus, līdzi. „Līdzi“ ir latviski izteiciens „to go,“ lai pārdevējs sapako jeb ietin ēdienu vai dzērienu, lai to varētu ņemt sev līdzi. Laikam jau prasiet, ko es atradu? Pīrāgi ir daudz un dažādi, ar citiem pildījumiem, un ik pa reizei varbūt ne tik tradicionālos izskatos. Dažās vietās pīrāgus cepa kā kruasānus („croissants“), un varēja pildījumu redzēt ārpusē. Vai tas taču ir pīrāgs? Nu, garša jau bija tāda pati- pat, ja dažos gadījumos ķimenes („caraway seeds“) bija ieceptas mīklā. Latvijā vārds „pīrāgs“ arī nozīmē kautko līdzīgu mūsu Amērikas „pie.“ Tātad, ja McDonaldā uzprasa to, ko mēs saprotam kā „apple pie,“ tas latviski būtu „ābolu pīrāgs.“ Latviešiem pašiem pīrāgu nozīme ir atšķirīga!
Es laikam nepadomāju par laiku, kad būtu labāk iet pīrāgu garšošanā, jo visi pīrāgi, kurus sastapu bija auksti! Silti iesaku iet dienas sākumā, jeb kautkad pie pusdienām, lai nogaršotu pavisam svaigus pīrāgus. (Turpretīm, bija jauki, ka pie V.Ķuzes konditorijas piedāvāja uzsildīt pīrādziņu, diemžēl tas nebija īpaši garšīgs!)
Katrā gadījumā biju pati pārstiegta, ka manas garšas kārpiņām visvairāk iepatikās Rimi pārtikas veikala pīrāgi! Varbūt tie nebija ar visvairāk mīlestību izcepti, bet gardi gan.
Pīrāgi ar „vislabāko skatu“ noteikti bija Līvu laukuma „Konditoreja,“ jo skatoties ārā no mazās būdiņas bija neticams skats uz Pētera baznīcas torni un citiem Vecrīgas brīnumiem.
Katrā gadījumā biju pati pārstiegta, ka manas garšas kārpiņām visvairāk iepatikās Rimi pārtikas veikala pīrāgi! Varbūt tie nebija ar visvairāk mīlestību izcepti, bet gardi gan.
Pīrāgi ar „vislabāko skatu“ noteikti bija Līvu laukuma „Konditoreja,“ jo skatoties ārā no mazās būdiņas bija neticams skats uz Pētera baznīcas torni un citiem Vecrīgas brīnumiem.
Katram būs savs mīļākais pīrāgs… es pati vēl turpinu meklēt to pīrāgu, kas ir garšīgāks par manas vecmāmiņas pīrāgiem. Esmu laimīga, ka Vecrīga ir tik bagāta ar visādiem pīrādziņiem, kurus varu atrast katrā kārošanas brīdī. Aicinu visus ciemos uz Latviju, lai arī Jūs varētu novērtēt tos garšīgākos!
(Šis raksts arī būs redzams šī mēneša ALJA Ziņās! www.alja.org)
